• Sākums
  • Engineering
  • Smagā transporta nākotne: gāze, ūdeņradis, elektrība vai varbūt visi trīs?

Smagā transporta nākotne: gāze, ūdeņradis, elektrība vai varbūt visi trīs?

Elektriskajām automašīnām piepildot Eiropas ielas un ceļus, loģiski rodas jautājums – kur tad ir elektriskie kravas automobiļi? Eksperti norāda, ka ar dažiem no vidi visvairāk piesārņojošajiem transportlīdzekļiem ir jārisina vairāk attīstības rēbusu, nekā sākotnēji gaidīts. Taču tirgus, bruņojies ar pacietību, gaida jaunus izrāvienu un turpina investēt daudzsološākajās tehnoloģijās.

Nepieciešamība pēc risinājumiem neatkarīgi no tā, vai tie izpaudīsies kā baterijas elektriskie automobiļi (BEV) vai degvielas šūnu (ūdeņraža), turpina augt. Eiropas Komisijas nospraustais zaļais kurss ar mērķi samazināt CO2 emisijas uz smagā transporta ražotājiem rada ievērojamu spiedienu.

Lai gan kravas automobiļi veido tikai 5 procentu īpatsvaru no Eiropas Savienības transporta, tie rada gandrīz pusi CO2 emisiju. Tādēļ ir nosprausts ceļš uz to, lai līdz 2025. gadam smagā transporta CO2 emisijas samazinātu par 15 procentiem un līdz 2030. gadam par 30 procentiem.

Tomēr ceļā uz smago transportlīdzekļu dekarbonizāciju ir daudz “celmu”, un arvien skaļāk izskan ražotāju viedoklis, ka paļauties tikai uz elektrisko piedziņu šīs desmitgades mērķu sasniegšanai ir nepamatoti optimistiski: gan izmaksu dēļ, gan tāpēc, ka nav redzami tūlītēji risinājumu, gan arī tāpēc, ka, tos atrodot, būs jāatrisina jaunā tipa automobiļu masu ražošana. Tādēļ īstermiņā ir nepieciešanas vēl citas alternatīvas.

“Es teiktu, ka smagajā transportā vēl ir daudz, ko uzlabot. Ražotāji izskata dažādas iespējas, un pašlaik vistālāk izstrādātā un pieejamākā alternatīva izskatās dabasgāze. Lauksaimniecības tehnikai – traktoriem – vadošā alternatīva ir metāns, bet celtniecībā – ekskavatoriem un iekrāvējiem – elektrība un ūdeņradis. Tiesa, viss nav tik vienkārši arī šeit, jo runa ir par dārgākām kravas automobiļu daļām, uzturēšanu, un uzpildes staciju tīkls vēl tikai aug. Kādudien šīs problēmas aizies pagātnē, bet pagaidām tehnikas jautājums ir risināms steidzamā kārtā, un progresam jābūt drīzam,” saka žurnāla “Profi Latvija” redaktors Guntars Pulss.

Avots: www.delfi.lv